Pārtikas alergēni
Kur atrast informāciju par pārtikas produkta sastāvu, ja jums ir kāda no pārtikas alerģijām?
Pārtikas alerģija rodas, kad organisma imūnsistēma reaģē uz noteiktiem pārtikas produktiem. Lai gan alerģiskas reakcijas bieži vien ir vieglas, tās var būt arī nopietnas. Vienīgais veids, kā izvairīties no alerģijas simptomu parādīšanās, ir nelietot uzturā pārtikas produktus, kas alerģisko reakciju izraisa.
Zinātniski pamatoti Eiropas tiesību akti nodrošina, ka uz pārtikas produktu iepakojuma ir pieejama informācija par alergēniem, ko tas satur.
Kā pārtikas alergēni var ietekmēt cilvēkus?
Alerģisku reakciju var izraisīt pavisam neliels daudzums pārtikas sastāvdaļu, pret kurām cilvēks ir jutīgs. Alerģiskas reakcijas simptomi var būt viegli (nieze vai izsitumi), bet var attīstīties līdz smagākiem simptomiem, piemēram, vemšanai, caurejai, sēkšanai un reizēm arī anafilaksei jeb anafilaktiskajam šokam.
Savukārt pārtikas nepanesība ir apgrūtināta noteiktu vielu, piemēram, glutēna, sagremošana, kā rezultātā rodas vēdera uzpūšanās, vēdergraizes vai caureja.
Tāpēc ļoti svarīgi, lai patērētājam uz pārtikas produkta etiķetes būtu viegli atrast informāciju par alergēniem.
Kuras pārtikas produktu sastāvdaļas var izraisīt alerģiskas reakcijas?
Visbiežāk cilvēkiem novērojama alerģija pret riekstiem, vēžveidīgajiem un olām. ES ir 14pārtikas alergēni, kas jānorāda pārtikas produktu marķējumā, ja tie tiek izmantoti kā pārtikas produktu sastāvdaļas:
- Glutēnu saturoši graudaugi – kvieši, rudzi, mieži;
- Vēžveidīgie, piemēram, krabji, garneles, omāri;
- Olas;
- Zivis;
- Zemesrieksti;
- Sojas pupiņas;
- Piens;
- Rieksti, piemēram, mandeles, lazdu rieksti, valrieksti, Indijas rieksti;
- Selerija;
- Sinepes;
- Sezama sēklas;
- Sēra dioksīds un sulfāti, ko izmanto kā konservantu (ja kopējā sēra dioksīda koncentrācija pārsniedz 10mg/kg vai 10mg/l);
- Lupīna;
- Gliemji, piemēram, ēdamgliemenes, austeres, kalmāri, gliemeži.
No alerģiskām reakcijām var izvairīties, pārbaudot sastāvdaļu sarakstu fasētu pārtikas produktu marķējumā un iepazīstoties ar informāciju par nefasētiem pārtikas produktiem.
Pārtikas alergēni skaitļos*
- 1% ES iedzīvotāju – 4,5miljoni cilvēku;
- 75% alerģisko reakciju bērniem izraisa olas, zemesrieksti, govs piens, zivis un rieksti;
- 50% alerģisko reakciju pieaugušajiem ir saistītas ar augļiem, tostarp āboliem, bumbieriem, ķiršiem, avenēm, zemenēm un mandelēm, dārzeņiem, piemēram, selerijām, burkāniem un aromātiskajām garšaugām, kā arī dažādiem riekstiem un zemesriekstiem.
Prasība pārtikas produktu marķējumā norādīt alerģiskās sastāvdaļas ir ļoti svarīga, lai cilvēki ar alerģijām varētu izvairīties no sastāvdaļām, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Zinātnieki ne tikai sniedz ieteikumus par marķējumu, bet arī izvērtē jaunas sastāvdaļas, ja tās ir potenciāli alergēni, un pārbauda, kā tādi faktori kā pārtikas produktu apstrāde var ietekmēt to spēju izraisīt alerģisku reakciju.
Antonio Fernadess Dumons (Antonio Fernandez Dumont), EFSA olbaltumvielu nekaitīguma speciālists
Pārtikas alerģijas jomā strādājošie Eiropas zinātnieki likumdošanas procesā sniedz zinātniskus ieteikumus attiecībā uz pārtikas marķēšanu. Zinātne par alergēniem un to ietekmi uz cilvēka organismu turpina attīstīties, tāpēc šis saraksts nākotnē var tikt atjaunināts.
