Arvien vairāk eiropiešu zina, kā darbojas ES pārtikas nekaitīgums, liecina jaunākā iedzīvotāju aptauja

Šie secinājumi un daudzi papildu rezultāti par to, kas nosaka pārtikas izvēli Eiropā, ir pieejami jaunajā "2025. gada Eirobarometra aptauja par pārtikas nekaitīgumu ES". EFSA ik pēc 3 gadiem veic šo aptauju, kurā šogad vienlaicīgi piedalās gan 27 ES dalībvalstis, gan 7 ES kandidātvalstis.

• Izlasiet galveno secinājumu kopsavilkumu zemāk!

"Ļoti iepriecinoši"

EFSA izpilddirektors Nikolaus Kriz sacīja: "Aptaujas rezultāti ir ļoti pozitīvi: "

"Mēs turpināsim apvienot spēkus ar Eiropas Komisiju un mūsu valstu partneriem, lai informētu iedzīvotājus par to, kā pārtikas nekaitīguma sistēma sniedz viņiem labumu."

2019. gadā ES ieviesa jaunus noteikumus par pārredzamību, datu pieejamību un riska paziņošanu, starp kuriem bija arī aicinājums uzlabot patērētāju izpratni par to, kā tiek pieņemti lēmumi par pārtikas nekaitīgumu, tostarp par zinātnisko novērtējumu nozīmi."

Faktori, kas ietekmē pārtikas izvēli

Pret 7 no 10 eiropiešiem apgalvo, ka viņus personīgi interesē pārtikas nekaitīgums, un pārtikas nekaitīgums ir trešajā vietā (46%) aiz izmaksām (60%) un garšas (51%) starp faktoriem, kas ietekmē viņu pārtikas izvēli.

No 2022. gada izmaksu nozīme ir palielinājusies vēl par 6 procentpunktiem, un 20 ES dalībvalstīs tas bija galvenais faktors, kas ir pamatā tam, ka daudziem Eiropas iedzīvotājiem joprojām ir grūtības savilkt galus ar nakti.

Pārtikas nekaitīgumu uzskatām par pašsaprotamu?

Izplatītākais iemesls, kāpēc netiek sekots līdzi informācijai par pārtikas nekaitīgumu, ir tas, ka četri no desmit (41 %) eiropiešu uzskata par pašsaprotamu, ka pārdotā pārtika ir nekaitīga, kam seko zināšanas, kas ir pietiekamas, lai izvairītos no pārtikas riskiem vai tos mazinātu (30 %).

Barbara Gallani, EFSA Komunikācijas un partnerattiecību nodaļas vadītāja, sacīja: "Mēs uzskatām, ka pārtikas nekaitīgums ir pašsaprotams: "

"Vienlaikus mums un mūsu partneriem jāturpina uzsvērt, ka pārtikas nekaitīgums ir kopīga atbildība. Patērētājiem ir svarīga loma, piemēram, attiecībā uz pārtikas higiēnu, pārtikas pagatavošanu un veselīga un daudzveidīga uztura ievērošanu."

Pārtikas nekaitīguma jautājumi

Joprojām pieaug eiropiešu skaits, kuri ir dzirdējuši par 15 konkrētiem pārtikas nekaitīguma jautājumiem, par kuriem viņiem tika uzdoti jautājumi. Vispazīstamākās joprojām ir pārtikas piedevas (71 %) un pesticīdi (67 %), kas atbilst iepriekšējās aptaujas rezultātiem, taču ievērojams informētības pieaugums vērojams par dzīvnieku slimībām (65 %, pieaugums par 5 procentu punktiem), mikroplastmasu pārtikā (63 %, pieaugums par 8 procentu punktiem) un saindēšanos ar pārtiku (62 %, pieaugums par 5 procentu punktiem).

Nopietnākās bažas patērētājiem no šiem jautājumiem joprojām rada pesticīdi (39 %), antibiotikas/hormoni/steroīdi gaļā (36 %) un pārtikas piedevas (35 %), lai gan to attiecīgie īpatsvari kopš 2022. gada ir nedaudz samazinājušies.

Bažas par mikroplastmasu pārtikā visstraujāk pieauga - 33 % respondentu, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā.

Apskatītie Eirobarometra aptaujas rezultāti attiecas uz vidējo rādītāju 27 ES dalībvalstu vidū. Daudzās no šīm kategorijām ir ievērojamas atšķirības starp valstīm un sociāli demogrāfiskajām kategorijām (piemēram, vecuma grupām, izglītības līmeni, mājsaimniecību ienākumiem).

Lai iegūtu sīkāku informāciju iepazīstieties ar pilnu ziņojumu, valstu faktu lapām par 27 ES dalībvalstīm un 7 ES kandidātvalstīm, kā arī mūsu infografiku!

Eirobarometra 2025. gada pētījuma par pārtikas nekaitīgumu galveno secinājumu kopsavilkums:

• Zināšanas par pārtikas nekaitīguma sistēmu - astoņi no desmit ES iedzīvotājiem (79 %, pieaugums par 6 procentpunktiem) piekrīt, ka pastāv noteikumi, lai nodrošinātu, ka pārtika, ko viņi lieto uzturā, ir nekaitīga; 76 % piekrīt, ka ES paļaujas uz zinātniekiem, kas sniedz ekspertu konsultācijas, arī pieaugums par 6 procentpunktiem; 68 % piekrīt, ka ES ir atsevišķa iestāde, kas sniedz zinātniskas konsultācijas, pieaugums par 7 procentpunktiem; 71 % piekrīt, ka ES un valstu iestādes sadarbojas, arī pieaugums par 6 procentpunktiem.
• Veselīgs uzturs pret pārtikas nekaitīgumu - aptuveni četri no desmit (41%, par 5 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā) apgalvo, ka pievērš aptuveni vienādu uzmanību gan veselīgam uzturam, gan pārtikas riskiem. Aptuveni trešdaļa (34%, pieaugums par 3 procentpunktiem) vairāk uzmanības pievērš veselīga uztura ievērošanai, savukārt aptuveni divi no desmit (23%, pieaugums par 2 procentpunktiem) vairāk pievērš uzmanību pārtikas riskiem.
• cilvēku veselība un dzīvnieku/augu veselība - līdzīgi kā 2022. gadā lielākā daļa ES iedzīvotāju uzskata, ka dzīvnieku (53 %) un vides (51 %) jautājumiem ir spēcīga ietekme uz cilvēku veselību, bet attiecībā uz vides un augu jautājumiem ir vērojama pāreja no spēcīgas ietekmes uz mērenu ietekmi.
• Pateicīgi avoti - deviņi no desmit ES iedzīvotājiem uzticas ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem (90 %) kā informācijas par pārtikas riskiem avotiem. Augstu uzticību bauda arī zinātnieki, kas strādā universitātē vai valsts finansētā pētniecības organizācijā (84 %), patērētāju organizācijas (82 %) un lauksaimnieki un primārie ražotāji (82 %). Uzticēšanās valsts iestādēm (70 %) un ES iestādēm (69 %) kopš 2022. gada ir nedaudz pieaugusi (attiecīgi par 4 un 3 procentpunktiem).
• Informācijas kanāli - vairāk nekā puse (55 %) kā vienu no galvenajiem informācijas avotiem par pārtikas riskiem norāda televīziju, kas joprojām ir augstākais rādītājs no visiem kanāliem, bet par 6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā. Otrajā un trešajā vietā ierindojas informācijas apmaiņa ar ģimeni, draugiem, kaimiņiem vai kolēģiem (42 %) un interneta meklētāji (38 %). Tiešsaistes sociālos tīklus un emuārus izmanto 25 %, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā.