Glosārijs
Šis daudzvalodu glosārijs nodrošina viegli saprotamas definīcijas galvenajiem zinātniskajiem terminiem, kas šajā tīmekļa vietnē izmantoti riska novērtēšanas jomā. Termini un to definīcijas mūsu saziņas produktos ir minētas kā uznirstošas piezīmes, lai izskaidrotu jēdzienus sabiedrībai bez speciālām zināšanām.
Viscaur tiek izmantota standarta angļu valodas pareizrakstība. Akronīmus raksta ar lielajiem burtiem. Termini ir norādīti ar mazajiem burtiem. Ierakstus tulko visās 24 ES oficiālajās valodās.
Glosārijs ir “dzīvs” dokuments, kas tiek regulāri atjaunināts. Attiecīgos trūkstošos terminus var ieteikt, izmantojot Jautājumu tiešsaistes veidlapu.
Atruna: Glosārijā ietvertās definīcijas ir paredzētas šīs vietnes lietotājiem vienīgi kā palīglīdzeklis zinātniskās terminoloģijas izpratnei. Definīcijas var atšķirties no tām, kas sniegtas Eiropas Savienības tiesību aktos un EFSA žurnālā.
S
Augs, uz kura dzīvo kaitēklis vai no kura tas barojas
Punkts uz devas un atbildreakcijas līknes, kas noteikts no eksperimentāliem datiem, kurus izmanto droša līmeņa iegūšanai
Atbilstoši likuma prasībām ir izstrādāts novērtējums, lai ģenētiski modificēta (ĢM) organisma drošību salīdzinātu ar tā ģenētiski nemodificētu līdzinieku
Jebkura viela, kas ar nodomu pievienota pārtikai un kas saglabāsies galaproduktā arī izmainītā formā
Strukturēta programma augu vai dzīvnieku populācijas uzlabošanai, pavairojot noteiktas īpašības
Mijiedarbība, kas pavairo rezultātus. Attiecīgais rezultāts var būt labvēlīgs vai nelabvēlīgs
Zinātnes joma, kurā kombinē inženieriju un bioloģiju ar mērķi izstrādāt jaunas bioloģiskās sistēmas un piešķirt jaunas pazīmes dzīvām šūnām
Pesticīds, kas izplatās visā mērķa organismā (piemēram, kukainī, grauzējā vai nezālē), nezaudējot efektivitāti
Pirmā soļa metode, lai riska novērtēšanas nolūkā noteiktu vielas klātbūtni populācijā. Pārtikas uzņemšana tiek apvienota ar iespējamo ķīmisko vielu koncentrāciju, lai izveidotu ķīmiskās iedarbības aplēsi
Ģenētiski modificēta organisma (ĢMO) izveidošana ar vairāk nekā vienu ģenētisko modifikāciju. To var izdarīt: a) krustojot divus ĢMO, kuriem katram ir viena vai vairākas iepriekšējas modifikācijas; b) veicot otru ģenētisku modifikāciju esošā ĢMO vai c) vienlaikus ieviešot vairākus gēnus vai agronomiskās iezīmes
Atšķirība starp slāpekļa uzņemšanu no uztura (galvenokārt no proteīniem) un slāpekļa daudzumu, kas tiek zaudēts organisma izdalījumos (piemēram, izkārnījumos)
Deva vai iedarbība, zem kuras netiek konstatēta nelabvēlīga ietekme
Kā slimība ietekmē iedzīvotājus saistībā ar sliktu veselību, nāves risku, ārstēšanas finansiālajām izmaksām vai citiem atzītiem rādītājiem
Saslimšanas gadījumu pārsniegums salīdzinājumā ar to, kas parasti būtu sagaidāms populācijā. Uzliesmojums var notikt ierobežotā ģeogrāfiskā teritorijā vai aptvert vairākas valstis. Tas var ilgt dažas dienas, nedēļas vai vairākus gadus
Sugu jutīguma sadalījums (SSD) ir sugu jutīguma variāciju modelis attiecībā pret konkrētu kaitējuma avotu (piemēram, sausuma, kaitēkļu invāzijas vai ķīmisku iedarbību)
Rezultāta rašanās iespējamības apmērs, pamatojoties uz statistiku
Apstākļu izmaiņas, piemēram, sausuma, kaitēkļu vai ķīmisko vielu iedarbība, kas bieži negatīvi ietekmē organismu vai populāciju
Organisko molekulu daļas, kas, kā tiek uzskatīts, ir atbildīgas par nelabvēlīgu ietekmi (piemēram, genotoksicitāti) un kuras var izmantot, prognozējot līdzīgu savienojumu toksicitāti
Metožu kopums, ar kuru palīdzību dažādu savienojumu iedarbība tiek sasaistīta ar to molekulārajām struktūrām. Tas ļauj prognozēt konkrētas ķīmiskās vielas iespējamo nelabvēlīgo vai labvēlīgo ietekmi, salīdzinot to ar citām vielām, kurām ir līdzīgas struktūras
Bioloģiska, fizioloģiska, demogrāfiska vai uzvedības ietekme uz indivīdu vai populāciju, kas izdzīvo pēc vielas iedarbības letālā (t. i., nāvējošā) vai subletālā koncentrācijā. Subletālas sekas var cita starpā ietekmēt dzīvildzi, attīstību, populācijas augšanu, auglību un uzvedību, piemēram, barošanu vai barības meklēšanu
Identificējama populācijas apakšgrupa, piemēram, zīdaiņi
Suga kā ģints apakšiedalījums ir cieši saistītu un pēc izskata līdzīgu organismu grupa; piemēram, Homo sapiens (cilvēku) gadījumā nosaukuma otrā daļa (sapiens) apzīmē sugu
Sugu jutīguma variāciju modelis attiecībā pret konkrētu kaitējuma avotu (piemēram, sausuma, kaitēkļu invāzijas vai ķīmisku iedarbību)