Pārtikas fermenti
Lielākā daļa enzīmu ir olbaltumvielas, kas palīdz paātrināt vielmaiņu jeb ķīmiskās reakcijas mūsu organismā. Piemēram, tie šķeļ pārtiku, palīdzot gremošanai, pārvērš ķīmisko enerģiju mehāniskajā enerģijā, kas nodrošina muskuļu saraušanos, palīdz veidot audus un izvadīt atkritumus. Konkrēta enzīma trūkums var izraisīt slimību attīstību.
Fermenti jau gadsimtiem ilgi tiek izmantoti pārtikas ražošanā, piemēram, siera ražošanā, alus brūvēšanā un mīklas raudzēšanā. Ilgu laiku to bioķīmiskās īpašības nebija zināmas. Divdesmitajā gadsimtā enzīmus sāka izolēt no dzīvām šūnām, kas veicināja to plašāku izmantošanu pārtikas nozarē.
Fermentus var iegūt no augiem, dzīvniekiem vai mikroorganismiem, izmantojot salīdzinoši vienkāršus ekstrakcijas procesus. Tomēr mūsdienās lielāko daļu fermentu, ko izmanto rūpnieciskajā pārtikas pārstrādē, iegūst fermentācijas ceļā no mikroorganismiem, izmantojot sarežģītākus ekstrakcijas procesus.
Tās pilda dažādu izejvielu tehnoloģisko funkciju pārtikas preču vai pārtikas sastāvdaļu pārstrādes laikā. Kā piemēru var minēt augļu šūnu sieniņu sadalīšanu, lai palīdzētu iegūt sulas, vai cietes pārvēršanu cukurā alkohola ražošanas laikā.
Pārtikas fermentu rūpnieciskā ekstrakcija un to arvien plašāka izmantošana pārtikas pārstrādē prasa veikt to nekaitīguma novērtējumu.
Stūrakmeņi
2023
EFSA publicē vadlīnijas par pārtikas fermentu iedarbības novērtēšanu. Dokumentā ir paskaidrots, kā pieteikuma iesniedzēji var novērtēt pārtikas fermentu iedarbību uz uzturu, un tas papildina 2021. gadā publicētos zinātniskos norādījumus.
2021
EFSA atjaunina zinātnisko vadlīniju dokumentu par pārtikas fermentu dokumentācijas iesniegšanu nekaitīguma novērtēšanai. Tas aizstāj 2009. gadā publicēto dokumentu.
2016-2022
EFSA izsludina 41 uzaicinājumu iesniegt datus, lai, izmantojot faktiskā patēriņa datus, varētu novērtēt uztura iedarbību.
2016
EFSA atjaunina metodoloģiju, ko piemēro pārtikas fermentu iedarbības novērtēšanai.
2009
EFSA loma
EFSA ir atbildīga par pārtikā un barībā izmantoto fermentu nekaitīguma novērtēšanu. Novērtējot dzīvnieku barībā izmantotos fermentus, mēs ņemam vērā arī to efektivitāti.
Mūsu zinātniskos ieteikumus ņem vērā Eiropas Komisija un valstu iestādes, kad tās lemj par jaunu fermentu un/vai to lietošanas nosacījumu izmaiņu apstiprināšanu.
EFSA ir divas galvenās funkcijas saistībā ar Vidējā prasība (AR) ir uzturvielas līmenis uzturā, kas atbilst pusei cilvēku ikdienas vajadzību tipiskā veselīgā populācijā pārtikas fermentiem:
- Visu fermentu, kurus pašlaik tirgo vai kurus paredzēts tirgot ES, novērtēšana iesniegšanas periodā, kas noteikts ES tiesību aktos.
- jaunu fermentu atļauju pieteikumu novērtēšana pēc ES apstiprināto fermentu saraksta izveides.
ES sistēma
Regula par pārtikas fermentiem (Regula (EK) Nr. 1332/2008) saskaņo noteikumus par pārtikas fermentu izmantošanu ES. Saskaņā ar minēto regulu visiem pārtikas fermentiem ir jāveic EFSA nekaitīguma novērtējums, un pēc tam tos apstiprina Eiropas Komisija. Apstiprinātie pārtikas fermenti tiks iekļauti ES pārtikas fermentu sarakstā.
Pašlaik nav Savienības atļauto pārtikas fermentu saraksta. Tas tiks izveidots pēc tam, kad tiks pabeigti novērtējumi. Pagaidām pārtikas fermentu un pārtikas produktu, kas ražoti, izmantojot pārtikas fermentus, laišanu tirgū un lietošanu reglamentē valstu tiesību akti.
- ES noteikumi - Eiropas Komisija
- ES saraksti un pieteikumi - Eiropas Komisija
Plašāka informācija par pārtikas fermentu tiesību aktiem un pārtikas fermentu pieteikumu iesniegšanu:
- Pārtikas uzlabotāji - Eiropas Komisija
- Kopējā atļauju piešķiršanas procedūra - Eiropas Komisija