Alergēni
Man ir smaga pārtikas alerģija — kā es varu pārliecināties, ka pārtikā nav alergēnu?
Pārtikas alerģija rodas, kad organisma imūnsistēma reaģē uz noteiktu pārtiku. Lai gan alerģiskas reakcijas bieži ir vieglas, tās var būt arī smagas. Un vienīgais veids, kā tikt galā ar šo traucējumu, ir izvairīties no pārtikas, kas izraisa alerģiju. Zinātniski pamatoti Eiropas tiesību akti nodrošina, ka uz pārtikas produktu iepakojuma ir norādes par alergēniem.
Cilvēkiem parasti ir alerģija pret riekstiem, vēžveidīgajiem un dažiem augļiem. Alerģisku reakciju var izraisīt pavisam neliels daudzums pārtikas sastāvdaļas, pret kuru cilvēks ir jutīgs. Alerģiskas reakcijas simptomi var būt viegli (nieze vai izsitumi), bet var attīstīties līdz smagākiem simptomiem, piemēram, vemšanai, caurejai, sēkšanai un reizēm arī anafilaksei (šokam).
Pārtikas nepanesamība ir tad, ja cilvēkiem ir grūtības sagremot noteiktas vielas, piemēram, glutēnu, kad uzpūšas vēders, parādās kuņģa krampji un caureja.
Tāpēc ir ļoti svarīgi spēt viegli noteikt alergēnus, paskatoties uz pārtikas marķējuma.
Tas nozīmē, ka, pārbaudot sastāvdaļas uz fasētu pārtikas produktu marķējuma, uz kura ir norādītas alergēnu sastāvdaļas un informācija par nefasētiem pārtikas produktiem, cilvēki var izvairīties no alerģijām.
Alerģiju izraisošo sastāvdaļu marķēšanas prasības uz pārtikas produktiem ir ļoti svarīgas, lai alerģiski cilvēki varētu izvairīties no sastāvdaļām, kas var izraisīt alerģiju. Zinātnieki ne tikai sniedz ieteikumus par marķējumu, bet arī izvērtē jaunas sastāvdaļas, ja tās ir potenciāli alergēni, un pārbauda, kā tādi faktori kā pārtikas produktu apstrāde var ietekmēt alerģiju iespējamību.
Antonio Fernandez Dumont, EFSA proteīnu drošuma speciālists.
Eiropas zinātnieki, kas ir atbildīgi par pārtikas alerģijām, sniedza zinātniskus ieteikumus likumdošanas procesā jautājumos par pārtikas marķēšanu. Pašlaik saskaņā ar ES tiesību aktiem Eiropas Savienībā pārdodamo pārtikas produktu ražotājiem ir jāmarķē 14 alergēni. Tostarp labība, kas satur lipekli, piens, olas, rieksti, zemesrieksti, sojas pupas, zivis, vēžveidīgie, moluski, selerijas, lupīna, sezams, sinepes un sulfīti. Zinātne par alergēniem turpina attīstīties, tāpēc šis saraksts nākotnē varētu tikt atjaunināts.
Labi ir zināt, ka zinātne palīdz patērētājiem izdarīt drošu izvēli.
